Pirms pievēršanās sportiskām aktivitātēm, rūpīgi jāpārbauda veselība
Lai atvaļinājums būtu lielisks - bez sāpošas muguras un smeldzošiem muskuļiem, bez traumētām rokām vai kājām, ir vērts veselu gadu gatavoties, vingrojot sporta zālē, iesaka centra vadītājs, fizioterapeits Raivis Aršauskis.
Aiva Kalve, Diena, otrdiena, 23.04.2013.
Raksta oriģināls http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/novertet-spekus-un-spejas-14004695
Nu jau vasara ir atnākusi līdz ar maratoniem, velosacensībām, laivošanu, sērfošanu..... Bet - ak vai! Daudziem pirmā sportošanas reize var izrādīties arī pēdējā, jo, neapdomīgi sportojot, pastāv risks nodarīt pari veselībai.
“Pirms uzsāk sportošanu, kritiski jānovērtē, vai esi tam gatavs,” tāds ir veselības centra RAVC īpašnieka, fizioterapeita Raivja Aršauska padoms.
“Pašnovērtējums bieži vien ir augstāks nekā spējas reālajā situācijā. Cilvēka funkcionālais stāvoklis ir vissvarīgākais, un diemžēl ne vienmēr tas atbilst izvēlētā sporta veida aktivitātēm. Lielākā problēma vīriešiem ir tā, ka mājās ir sporta soma, pilna ar inventāru, garāžā ir mocis vai kāda ekstrēmā sporta veida inventārs, un kad nu beidzot pienāk brīdis to visu likt lietā, tad - viss beidzas ar traumām, veselības komplikācijām, kas pēc tam ir ilgi un dikti jāārstē,” par epizodisku sportisko aktivitāšu sācējiem saka R.Aršauskis.
Kvalitatīvas kustības!
“Svarīgi, lai ir pieejami kvalitatīvi apavi, tērpi un kvalitatīvs inventārs. Sacensības parasti tiek perfekti nodrošinātas ar modernām tehnoloģijām. Paliek jautājums, vai cilvēka ķermenis tām ir gatavs,” uzsver R.Aršauskis.
Pirms uzsākt sportiskas aktivitātes, rūpīgi jāpārbauda veselība
Ja ilgāku laiku nekas nav darīts, lai gan jaunībā daudz sportots, noteikti jāizmeklē sirds asinsvadu sistēma un jāpārliecinās, vai nav vēnu problēmu.Fizioterapeits izvērtēs muskuļu sagatavotību - vai tie ir veseli un ar kādām fiziskām aktivitātēm ir, ar kādām nav ieteicams nodarboties.
Stress ar sportu nesader
“Ja cilvēks pēc garas darba dienas, kurā bijušas stresa situācijas un lielākā dienas daļa paiet sēžot pie datora, pēkšņi izdomā sākt skriet, jo kolēģi runā, ka skrējiens sakārto prātu, tad tāds piegājiens var beigties ar traumām - Ahilleja cīpslas plīsumiem, ceļu locītavu un muguras problēmām,”zina stāstīt R.Aršauskis.
Kas traucē nodarboties ar sportu? Galvenokārt sēdošs darbs, mazkusīgs dzīvesveids, stresa situācijas un depresija. Ja kāda no šīm pazīmēm attiecas uz Tevi, labāk šogad esi sporta pasākumu skatītājs, uzsver speciālists.
Vīriešiem lielākā problēma ir savu spēju pārvērtēšana. “Es to visu salīdzinu ar māju, kas stāvējusi, teiksim, 35 gadus un pēkšņi ir vēlēšanās uzbūvē otro stāvu. Bet apakšējais stāvs jau pa to laiku sabrucis! Taču to var salabot. Gluži tāpat ir ar sportošanu - vispirms tiek veidota stabilitāte un tikai tad sliets jumts augšā,” situāciju skaidro R.Aršauskis.
Nepārforsēt
Maldīga ir doma, ka sporta zālē vien var samazināt svaru. Svara zaudēšana ir ilgstošs process - regularitāte, disciplīna un plānveidīgums. Sabalansēts uzturs un pozitīvs psihoemocionālais stāvokis. “Fiziskās slodzes rezultātā jāpanāk labsajūta,” nepārforsēt iesaka R.Aršauskis un turpina: “Vispirms jāiemācās savu ķermeni mīlēt, un tikai tad spēsim kontrolēt situāciju - vai braukt ātrāk, vai skriet lēnāk, vai tempu kāpināt vai samazināt, varbūt vispār apstāties. Kad cilvēks iemācīsies savu ķermeni kontrolēt, panāks arī iecerētos mērķus - svars un vidukļa apkārtmērs samazināsies, bet muskuļu masa - pieaugs. Ir mēģinājumi muskuļus audzēt ar uztura bagātinātājiem un spēku gūt no enerģijas dzērieniem. “Vitamīni un uztura bagātinātāji dos labumu, ja dienas režīms sakārtots un uzturs sabalansēts,” saka R.Aršauskis. Ja preparāti tiek lietoti bez speciālista padoma, bet pēc draugu ieteikuma, tad cilvēks sev nodara pāri. “Par maz ir izlasīt, cik liela deva jālieto. Daudz svarīgāk ir zināt preparāta īpašības un iedarbību. Organisms pats signalizēs, kā viņam trūkst. Risinājums vispirms jāmeklē ēdienkartē,” tāds ir fizioterapeita padoms.